Rainer Haus (Vācija)

Reiner Haus ir Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas goda biedrs, Dr. rer. medic. (Univ. Witten-Herdecke/Germany), Dr. h.c. (Univ. Liepāja/Latvia), mūzikas terapeits (M.A.), Rehab. Scient. (B.A.). Ievērojams vācu mūzikas terapeits, kurš būtiski ietekmējis mūzikas terapijas attīstību gan Vācijā, gan Latvijā. Cieši saistīts ar Vestfāles bērnu un jauniešu klīniku Dattelnē un Witten-Herdecke Universitāti, kā arī darbojas kā vieslektors un pētnieks Dortmundes Tehniskajā universitātē. Viņa profesionālā darbība aptver plašu spektru, tostarp mūzikas terapiju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, pacientiem ar hroniskām sāpēm un bēgļu bērniem ar posttraumatiskā stresa sindromu. Īpaši nozīmīgs ir Dr. Hausa ieguldījums mūzikas terapijas attīstībā Latvijā.

Mūzikas terapija pacientiem/klientiem ar autiskā spektra traucējumiem
Pirmskonferences seminārs
3.jūlijā 13.00-16.30

Mūzikas terapijas pētījuma modelis darbam ar bērniem, kuriem ir AST;
Kustības, uzvedības un valodas uzlabošana – izvērtēšanas instrumenti;
Pētījuma metodes – iepazīstināšana un mūzikas terapijas metodes - praktizēšana

Émilie Tromeur-Navaresi (Francija)

Mūzikas terapeite kopš 2008. gada. 2018. gadā viņa kļuva arī par neiroloģiskās mūzikas terapeiti. Pēc pieciem gadiem universitātē viņa 10 gadus strādāja geriatrijā un paliatīvajā aprūpē. Pēdējos 6 gadus viņa darbojas privātpraksē un atkarību terapijā – aptuveni vienādās proporcijās. No 2018. līdz 2023. gadam Emīlija bija Francijas Mūzikas terapeitu federācijas (Fédération Française des Musicothérapeutes) viceprezidente, vēlāk – prezidente. Šobrīd viņa pārstāv Franciju Starptautiskajā Neiroloģiskās Mūzikas Terapijas akadēmijā. Pašlaik viņa meklē atbalstu sava doktora pētījuma izstrādei un turpina ikdienas darbu ar pacientiem.

Mūzika, no klausīšanās līdz atkarībai
Prezentācija
4.jūlijā 9.15-9.55
Meistarklases
5.jūlijā 9.00-10.30
5.jūlijā 10.45-12.15

Mūzika nomierina, stimulē, atdzīvina, pārsteidz – un pat satrauc. Tā iedarbina visu mūsu neiroloģisko sistēmu un palīdz uzlabot intelektuālās un fiziskās spējas – veicina sniegumu. Klausoties vai muzicējot, tiek aktivizētas smadzeņu apbalvojuma (atalgojuma) sistēmas, un mēs piedzīvojam plašu emocionālo gammu. Tāpat kā ēdiens, sekss vai narkotikas, arī mūzika izraisa dopamīna – tik kārotā “laimes hormona” – izdalīšanos. Turklāt mūzikai ir arī citas hormonālas priekšrocības – tā stimulē endorfīnu, serotonīna un oksitocīna izdalīšanos, vienlaikus samazinot kortizola līmeni.

Iespējams, tas liek noticēt teicienam "mūzika nomierina dvēseli" un domāt, ka tā var sniegt tikai labumu. Tomēr, uzklausot pacientu dzīvesstāstus un pieredzes, saprotam – viss nav tik vienkārši. Mūzika var arī izgaismot sāpīgus pārdzīvojumus un pastiprināt ievainojamību. Dažiem cilvēkiem mūzika ieņem ļoti īpašu lomu – kļūst par dzinējspēku vai pat dzīves jēgu.
Tāpēc rodas jautājumi:

• Vai mūzika patiešām ir brīnumlīdzeklis, kā tas tiek uzskatīts tautas ticējumos?
• Vai tā ir neticami spēcīgs sabiedrotais?
• Vai varbūt – smags slogs?
• Vai tā ir tikai "detaļa"? Vai tieši tā detaļa?
• Vai mūzika var būt līdzgaitniece mūsu patēriņa ieradumos?
• Vai mūziku var uzskatīt par atkarību? Un/vai – vai tā ir riska faktors atkarību attīstībā (rašanās, tieksmes, recidīva)?

Manuel Sequera Martin (Spānija)

Rosie Axon (Lielbritānija)

Chiltern mūzikas terapijas direktore, tās dibinātāja. Ieguva maģistra grādu mūzikas terapijā Anglia Ruskin universitātē, strādāja par mūzikas terapeiti Karaliskajā slimnīcā ar neiroloģiskajiem traucējumiem, Nacionālajā veselības dienestā intelektuālo traucējumu kopienā un Hertfordšīrā tiesu medicīnas komandā. Pēc apmācībām neiroloģiskās mūzikas terapijā, MATADOC un jaundzimušo intensīvās terapijas mūzikas terapijā viņa aizrautīgi veicina mūzikas terapeitu profesionālo attīstību.

Mūzikas terapijas intervences runas, valodas un elpošanas funkciju uzlabošanai visās vecuma grupās
Prezentācija
4.jūlijā 10.35-11.15

Šajā prezentācijā tiks pētītas dažādu spēcīgu mūzikas terapijas intervenču pielietošanas iespējas runas, valodas un elpošanas funkciju uzlabošanai visa mūža garumā. Iedziļināsimies gadījumu analīzēs un praktiskos piemēros artikulācijas, vokalizācijas un elpošanas kontroles uzlabošanai gan individuāli, gan grupās. Dalībnieki gūs ieskatu par to, kā dažādos veidos var izmantot ritmu, melodiju un harmoniju, lai atbalstītu komunikāciju un elpošanas ceļu veselību.

Marina Raidt-Altunashvili (Gruzija)

Sertificēta mūzikas terapeite, psihoterapeite, psiho-onkologs.

Aktīvā mūzikas terapija ar psihosomatisku pacientu
Prezentācija
4.jūlijā 11.15-11.45

Gadījuma prezentācija un refleksija. Mūzikas terapijas attīstība Gruzijā, perspektīvas, plāni un grūtības.

Miglė Oželytė, Jolita Zakarevičienė un 
Vilmantė Aleksienė (Lietuva)

Ineta Heinsberga (Latvija)

Mg mus., Mg. sc, ed., Mg. sc. sal., resertificēta mākslas terapeite (ar specializāciju mūzikas terapijā), resertificēta supervizore, resertificēta psihoterapijas speciāliste (POA). 

Skaņu radīšanas refleksijas terapeitiskās intervences psihoorganiskās analīzes (POA) kontekstā pacientiem ar depresiju
Prezentācija
4.jūlijā 13.00-13.15

Tiks aplūkoti pētījuma rezultāti, kas apliecina: cilvēkiem bez depresijas traucējumiem ir augstāks pieskaņošanās un apzinātības līmenis skaņu radīšanas procesā nekā depresijas pacientiem. Pamatojoties uz to, tiek izvirzīta hipotēze, ka šo spēju attīstīšana varētu mazināt depresijas simptomus. Intervencēs tiks integrēts POA koncepts par indivīda funkcionēšanas formām (unāro un duālo).
Tiks pasakaidrota sakarība starp augstāku pieskaņošanās un apzinātības līmeni un spēju veselīgi funkcionēt unārajā un duālajā formā. Tāpat arī tiks aprakstītas terapeitiskās intervences, integrējot skaņu radīšanas refleksijas pieeju ar POA konceptiem.

Mirdza Paipare (Latvija)

PhD, RTU Liepājas akadēmijas profesionālā maģistra studiju programmas Mākslas terapija direktore.

20 gadi mūzikas terapijai Latvijā: ar skatu nākotnē
Prezentācija
4.jūlijā 14.00-14.15

Ziņojumā nedaudz atskatīsimies uz paveikto 20 gadu nogrieznī, pakavēsimies šodienas apstākļos un iespējās un `spersim soli` nākotnē.

Gundega Šmite (Latvija)

Dr. art., Mg. sc. sal. Komponiste un kvalificēta mūzikas terapeite.

Mūzika ar binaurālo pulsāciju relaksācijas veicināšanai
Prezentācija
4.jūlijā 14.15.-14.30

Prezentācijā tiks dots ieskats dažādos binaurālās pulsācijas veidos, kā arī iespējās to lietot dažādām pacientu grupām. Tiks atklāti arī pētījuma rezultāti saistībā ar autores izstrādātā receptīvās mūzikas terapijas intervences prototipu - mūziku ar binaurālo pulsāciju relaksācijas veicināšanai.

Ērika Reitere (Latvija)

Mūzikas terapeite un Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja.

Televeselība mūzikas terapijā neirālās attīstības un neiroloģisku traucējumu gadījumos
Prezentācija
4.jūlijā 14.30-14.45

Veiktais pētījums ir darbības jomu noteikšanas pārskats, kura mērķis bija apzināt un analizēt zinātnisko literatūru par mūzikas terapijas pielietojumu televeselībā personām ar neirālās attīstības un neiroloģiskiem traucējumiem. Rezultāti liecina, ka mūzikas terapija attālinātā formātā var sniegt būtiskus psiholoģiskus, sociālus un kognitīvus ieguvumus, vienlaikus uzlabojot terapijas pieejamību cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti vai dzīvesvietu attālos reģionos.

Līga Krūmiņa (Latvija)

RTU Liepājas akadēmijas Maģistrantūras studente mākslas terapijā.

Inovācijas mākslu terapijā: digitālie rīki starpdisciplinārā un multidisciplinārā sadarbībā
Prezentācija
4.jūlijā 14.45_15.00

Prezentācija iepazīstina ar pētījumu par digitālo rīku un tautas mūzikas integrēšanu mūzikas terapijā. Tajā aplūkota arī starpdisciplināra iniciatīva ""Mobilā aplikācija mākslu terapeitiem", kas radusies, balstoties uz pētījuma rezultātiem. Uzmanības centrā ir sadarbības potenciāls starp terapeitiem multidisciplinārā komandā un tehnoloģiju jomas pārstāvjiem, veicinot inovācijas terapeitiskajā praksē.

Jana Duhovska (Latvija)

Resertificēta mākslas terapeite mūzikas terapijā, Rīgas Stradiņa universitātes profesionālā maģistra studiju programmas Mākslas terapija direktore, lektore, strādā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikā.

Uz resursiem orientēta pieeja mūzikas terapijā
Prezentācija
4.jūlijā 15.00-15.15

Uz resursiem orientēta pieeja terapijā balstās uz klienta spēju, potenciāla un esošo prasmju apzināšanu un aktivizēšanu, nevis tikai uz problēmu risināšanu. Tā veicina pozitīvu identitāti, pašefektivitāti un ciešu sadarbību starp terapeitu un klientu, dodot klientam iespēju aktīvi piedalīties savā attīstības procesā. Šī pieeja nodrošina arī ilgtermiņa atbalstu, palīdzot veidot prasmes emocionālai pašregulācijai un psiholoģiskai labklājībai. Prezentācijā tiks aplūkota šīs pieejas praktiskā integrācija terapeitiskajā darbā.

Inese Paiča (Latvija)

Sertificēta mūzikas terapeite un supervizore, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā. Lektore Rīgas Stradiņa universitātē, strādā arī Nacionālajā psihiskās veselības centrā jau 12 gadus.

Kad klients klusē - mūzikas terapija ar pasīvu vai nemotivētu klientu
Prezentācija
4.jūlijā 15.15-15.30

Šī prezentācija pievēršas izaicinājumiem, ko rada darbs ar klientiem, kuri sākotnēji nevēlas iesaistīties mūzikas terapijas procesā. Tiks aplūkoti iespējamie iemesli pasivitātei un praktiskas stratēģijas, kā terapeits var atbildēt uz šādu situāciju.

Olga Blaudze (Latvija)

Mg. sc. sal., resertificēta mākslas terapeite mūzikas terapijā, RTU Liepājas akadēmijas docente.

Mūzikas terapijas iespējas bērniem ar valodas-runas attīstības traucējumiem
Prezentācija
4.jūlijā 15.30-15.45

Runas un valodas nepietiekama attīstība vai attīstības traucējumi būtiski pazemina bērna spējas un prasmes izmantot valodu kā saskarsmes, mijiedarbības, pašizteiksmes, pašregulācijas un apkārtējās pasaules izziņas līdzekli. Radošas Mūzikas Terapijas (RMT) pamatā ir koncepcija par muzikālo bērnu (music child), šim virzienam ir arī neirofizioloģiskais pamatojums, svarīgs arī emocionālais fons. Referātā tiks prezentētas mūzikas terapijas metodes pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu runas un valodas traucējumu savlaicīgai identificēšanai vai traucējumu mazināšanai.

Līga Enģele (Latvija)

Mg. sc.educ., Mg. sc. sal., resertificēta mākslas terapeite mūzikas terapijā.

Mūzikas terapijas pakalpojums Pusaudžu resursu centrā
Prezentācija
4.jūlijā 15.45-16.00

Pusaudžu resursu centrs (PRC) sniedz uz pierādījumiem balstītu, mūsdienīgu un multidisciplināru atbalstu pusaudžiem ar dažādiem mentālās veselības riskiem un grūtībām.
PRC klienti ir jaunieši vecumā no 10-18 gadiem, kuri piedzīvo emocionālus sarežģījumus, uzvedības problēmas, saskaras ar pārmērīgu datora vai mobilā telefona lietošanu un kuriem ir apgrūtināta saskarsme ar vienaudžiem vai vecākiem.
Mūzikas terapeits kā multidisciplināras komandas speciālists sniedz katra pusaudža un viņa ģimenes individuālajām vajadzībām atbilstošu palīdzību.

Aija Ozola (Latvija)

Mg. sc. sal., mākslas terapeite mūzikas terapijā, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras asistenta p.i.

Gados vecāku pieaugušo digitālās mūzikas iesaistes nosacījumi: ierosmes praktiskam lietojumam
Prezentācija
4.jūlijā 16.15-16.30

Iedzīvotāju novecošanās tendence pamato nepieciešamību pēc jauniem risinājumiem vecākā gadagājuma cilvēku emocionālas labbūtības veicināšanai, tostarp intervencēm, kurās izmantotas digitālās tehnoloģijas. Prezentācija sniegs ieskatu digitālās mūzikas iesaistes nosacījumos gados vecākiem pieaugušiem un iepazīstinās ar izstrādāto digitālās mūzikas iesaistes ietvaru, ko veido desmit nosacījumu kategorijas. Tiks sniegts ieskats ietvara praktiskā izmantošanā mūzikas terapijā un digitālās mūzikā balstītās intervencēs.

Gulsanam Sadik (Vācija)

Mūzikas terapeite (maģistra grāds), Vācu Mūzikas terapijas biedrības (DMtG) biedre, profesionāla mūziķe ar māksliniecisku un pedagoģisku izglītību klavierspēlē (diploms) un dziedāšanā (diploms).
Psihoterapeite (Heilpraktikerin für Psychotherapie), apmācīta humanistiskajā psihoterapijā (sarunterapija un geštaltterapija), traumaterapeite ("Somatic Experiencing" pēc Pītera Levīna (SE)® metodes) un sertificēta NARM praktiķe (neiroafektīvā attiecību modeļa pieeja darbā ar attīstības traumām). Darbojas kā klīniskā mūzikas terapeite Fliedner Psihiatrijas un psihosomatikas klīnikā Ratingenā, kā arī savā privātpraksē Esenē, kur piedāvā mūzikas terapiju un psihoterapiju. Vieslektore (mūzikas terapijas ievads) Evangeliskajā Augstskolā Bohumā un pasniedz seminārus pieaugušo izglītības jomā.

Balss kā primārais instruments mūzikas terapijā
Prezentācija
4.jūlijā 16.30-17.30
Meistarklases
5.jūlijā 15.15-16.45
5.jūlijā 17.00-18.30

Šajā meistarklasē balss tiek aplūkota kā primārais, ķermenim piemītošais instruments un diagnostikas līdzeklis ārstēšanā gan klīniskajā, gan ambulatorajā kontekstā. Balstoties uz Karin Schumacher izstrādāto EBQ modeli, tiek apspriesta balss attīstība saistībā ar pašapziņas veidošanos. Vokālās improvizācijas nozīme kā neintegrēto pašas daļu skaņas izpausme tiek aplūkota ar gadījumu piemēriem un praktiskām nodarbībām kopā ar kursa dalībniekiem.

Evangelia Papanikolaou (Grieķija)

Jānis Rotšteins (Latvija)

Mg. sc. admin. Mg. sc. sal. resertificēts mākslas terapeits mūzikas terapijā, sertificēts supervizors, Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas valdes priekšsēdētājs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas Aknīstes slimnīcas un Bauskas Slimnīcas mūzikas terapeits

Rosie Axon (Lielbritānija)

Chiltern mūzikas terapijas direktore, tās dibinātāja. Ieguva maģistra grādu mūzikas terapijā Anglia Ruskin universitātē, strādāja par mūzikas terapeiti Karaliskajā slimnīcā ar neiroloģiskajiem traucējumiem, Nacionālajā veselības dienestā intelektuālo traucējumu kopienā un Hertfordšīrā tiesu medicīnas komandā. Pēc apmācībām neiroloģiskās mūzikas terapijā, MATADOC un jaundzimušo intensīvās terapijas mūzikas terapijā viņa aizrautīgi veicina mūzikas terapeitu profesionālo attīstību.

Rūpes par sevi mūzikas terapijā. Meistarklase izdegšanas riska mazināšanai
Meistarklase
5.jūlijā 9.00-10.30
5.jūlijā 10.45-12.30

Šajā interaktīvajā meistarklasē mūzikas terapeitiem tiks piedāvātas stratēģijas, lai aktīvi risinātu un mazinātu izdegšanas risku. Dalībnieki apgūs praktiskas muzikālas un nemuzikālas pašaprūpes metodes, kas pielāgotas mūzikas terapijas profesijas unikālajām prasībām. Iedziļināsimies personīgo stresa un izsīkuma izraisītāju identificēšanā, noturības veicināšanā un veselīgu robežu noteikšanā, lai ilgtermiņā saglabātu labsajūtu un profesionālo efektivitāti. Pievienojies, lai rūpētos par sevi, nodrošinot, ka varēsi turpināt sniegt līdzjūtīgu un efektīvu aprūpi.

Rainer Haus (Vācija) 

Reiner Haus ir Latvijas Mūzikas terapijas asociācijas goda biedrs, Dr. rer. medic. (Univ. Witten-Herdecke/Germany), Dr. h.c. (Univ. Liepāja/Latvia), mūzikas terapeits (M.A.), Rehab. Scient. (B.A.). Ievērojams vācu mūzikas terapeits, kurš būtiski ietekmējis mūzikas terapijas attīstību gan Vācijā, gan Latvijā. Cieši saistīts ar Vestfāles bērnu un jauniešu klīniku Dattelnē un Witten-Herdecke Universitāti, kā arī darbojas kā vieslektors un pētnieks Dortmundes Tehniskajā universitātē. Viņa profesionālā darbība aptver plašu spektru, tostarp mūzikas terapiju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, pacientiem ar hroniskām sāpēm un bēgļu bērniem ar posttraumatiskā stresa sindromu. Īpaši nozīmīgs ir Dr. Hausa ieguldījums mūzikas terapijas attīstībā Latvijā.

HPS (Hearing perception scale, Haus) iepazīstināšana
Meistarklase
5.jūlijā 13.30-15.00

Studiju rezultāti par 11 x 3 mērījumiem pēc HPS
Salīdzināšana ar citiem CI-pētījumiem

Manuel Sequera Martin (Spānija)

Manuel Sequera Martin (Spānija)

Specializējas mūzikas terapijā un geriatrijā un neirorehabilitācijā. Huella Sonora Musicoterapia līdzdirektors. Tās darbība ir vērsta uz klīniskām intervencēm, apmācību un pētniecību. Viņš piedalās kā lektors daudzos nacionālos un starptautiskos kongresos. Koordinē Ekstremaduras Universitātes Medicīnas fakultātes Mūzikas terapijas maģistrantūras programmu. Pasniedzējs dažādos pēcdiploma kursos Sanantonio de Mursijas universitātē, Ekstremaduras Universitātē, Barselonas Universitātē, Valensijas Starptautiskajā Universitātē, Reja Huana Karlosa Universitātē un RTU Liepājas akadēmijā. Tāpat specializējies geriatrijā, invaliditātē un biznesa redzējumā mūzikas terapijā universitātēs, asociācijās un valsts un privātajos centros.

Dziļā klausīšanās mūzikas terapijā no neverbālā konteksta
Meistarklase
5.jūlijā 15.15-16.45

Šī darbnīca ir veltīta dziļās klausīšanās praksei mūzikas terapijas kontekstā, pētot, kā klusums, skaņa un apzināta klātbūtne bagātina terapeitisko procesu. Tiks piedāvāti rīki, kas palīdzēs attīstīt mūzikas terapeita dzirdes un emocionālās uztveres spējas. Ar mūzikas terapijas tehniku palīdzību tiks veicināta uzmanīga un empātiska klausīšanās. Klusums tiks aplūkots kā ietveroša un transformējoša telpa.
Mērķis ir pilnveidot terapeita spēju sazināties un reaģēt no autentiskas un dziļas klausīšanās pozīcijas.

Dziļā klausīšanās ir būtiska, lai radītu drošu, atsaucīgu un jēgpilnu terapeitisko vidi. Turklāt pašapziņas un pašaprūpes veicināšana ļauj mūzikas terapeutam saglabāt līdzsvaru, klātbūtni un emocionālo pieejamību mūsu klīniskajā darbā.

Snieguolė Dikčiūtė Pranulienė un  Vilmantė Aleksienė (Lietuva)

Snieguolė Dikčiūtė Pranulienė – komponiste, Lietuvas Cilvēku ar invaliditāti savienības sociālo un mākslas projektu vadītāja, Lietuvas Mūzikas terapijas asociācijas biedre. Kopš 2022. gada – doktorante un lektore Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Apbalvota ar Zelta skatuves krustu par labāko darbu leļļu un objektu teātra kategorijā (2010), ar Lietuvas valdības Kultūras un mākslas balvu par ieguldījumu mākslā cilvēka veselībai un sociālajai kultūrai (2017), kā arī ar Lietuvas Kultūras ministrijas balvu par labākajiem kultūras izglītības projektiem (2018).

Vilmantė Aleksienė – Lietuvas Mūzikas terapijas asociācijas dibinātāja un ilggadēja priekšsēdētāja (1997–2019), Lietuvas pārstāve Eiropas Mūzikas terapijas konfederācijā (2002–2020). Pašlaik ir asociētā profesore un kopīgās mākslas terapijas maģistra programmas vadītāja Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātē un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā. Psihodinamisko mūzikas terapijas grupu terapeite un supervīzore.

Biopsihosociālais modelis laikmetīgās mūzikas kompozīcija sociālajai iekļaušanai
Meistarklase
5.jūlijā 13.30-16.45

Problēma saistīta ar plašāku starpdisciplināru jomu – mūzikas un veselības zinātni, kas pēdējos gados ir strauji attīstījusies (Bonde, Stensæth, & Ruud, 2023), kā arī ar nedaudz šaurāku jomu – kopienas muzicēšanu jeb kopienas mūzikas terapiju. Mūzika kā sociāli kultūras fenomens darbojas kā sociālās rīcības forma, kas dažādos veidos stiprina sociālās saites, alianses vai pat plašas sociālas starpnozaru sadarbības kopienās vai sabiedrībā (Stige u.c., 2010, 2016).
Tomēr starptautiskā pētniecības līmenī joprojām nav skaidrs, kādas mūsdienu mūzikas kompozīcijas metodes veicina sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanu cilvēkiem ar ierobežotām iespējām un, no otras puses, kā profesionāli radīt augstas kvalitātes, estētiski vērtīgu iekļaujošas mākslas produktu.
Balstoties uz bioloģiskajiem, kognitīvajiem, emocionālajiem un sociālajiem veselības parametriem, komponiste un doktorante Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā Snieguolė Dikčiūtė Pranulienė ir izstrādājusi iekļaujošas mūzikas komponēšanas metodes un radījusi sociāli iekļaujošu IntraOperu “Mazais jēriņš ar stikla ragiem” postmodernisma stilā. Tajā izmantotas dažādas mūsdienīgas kompozīcijas tehnikas (aleatoriskā, sonoriskā, grafiskā un intuitīvā mūzika), kas atvērtas improvizācijai un ļauj autentiski izpausties mākslinieciski.
IntraOperā piedalās profesionāli mākslinieki, mūzikas terapijas un kompozīcijas studenti, kā arī cilvēki ar invaliditāti. Radošais process tika pētīts, izmantojot fokusa grupu aptaujas un interviju datu tematisko analīzi.
Darbnīcā vēlamies prezentēt videomateriālus no IntraOperas, skaidrot un kopā ar dalībniekiem izmēģināt 4 kompozīcijas metodes, kuras var izmantot mūzikas terapijā:

• Kardiogrammas melodizācija

• Kognitīvo mūzikas kāršu spēle

• 3D emociju karte

• Manus Signa (roku zīmes)